ATTIECĪBU CHECK-IN: 9 JAUTĀJUMI, KAS PALĪDZ UZLABOT KOMUNIKĀCIJU PĀRĪ

Attiecību check-in: vienkāršs veids, kā uzlabot komunikāciju pārī

Attiecības prasa uzmanību. Ikdienas steigā mēs bieži runājam par darbiem, plāniem un pienākumiem, bet retāk – par to, kā mēs patiesībā jūtamies attiecībās.

Viens vienkāršs ieradums, kas var palīdzēt stiprināt pāra saikni, ir attiecību check-in. Tā ir īsa, apzināta saruna, kurā partneri regulāri pārrunā savu nedēļu, emocijas un vajadzības.

Lai to padarītu vēl vienkāršāku, šī raksta beigās vari lejupielādēt attiecību check-in jautājumu lapu, ko izmantot sarunai ar partneri.

Attiecību check-in ir regulāra saruna (piemēram, reizi nedēļā), kas palīdz:

• uzlabot komunikāciju pārī
  
• stiprināt emocionālo tuvību
  
• pamanīt problēmas savlaicīgi
  
• radīt drošu vidi atklātām sarunām
  

Tas var aizņemt tikai 15–20 minūtes, bet sniedz lielu ieguvumu attiecību kvalitātei.

Lai šī saruna būtu vērtīga, svarīgi izmantot aktīvās klausīšanās prasmes:

• veltīt partnerim nedalītu uzmanību
  
• uzturēt acu kontaktu
  
• ļaut otram pabeigt domu
  
• uzdot jautājumus
  
• atspoguļot dzirdēto
  

Tas palīdz partnerim justies sadzirdētam un saprastam.

Ja nezini, ar ko sākt, vari izmantot dažus vienkāršus jautājumus:

• Par ko šajā nedēļā Tu jūties pateicīgs?
  
• Vai ir kas tāds, ko es varētu darīt labāk?
  
• Vai es esmu izdarījis ko tādu, kas Tevi sāpināja?
  
• Kā Tu vērtē mūsu komunikāciju?
  
• Vai Tu jūties sadzirdēts un saredzēts mūsu attiecībās?

👉 Lejupielādē failu šeit: ATTIECIBU_CHECK-IN

Veselīgas attiecības neveidojas pašas no sevis – tās veido regulāras sarunas, savstarpēja cieņa un interese vienam par otru. Dažkārt pietiek tikai ar 20 minūtēm nedēļā, lai attiecības kļūtu atklātākas, drošākas un tuvākas.

KĀ TIKT GALĀ AR PROKRASTINĀCIJU

Atplaukt psiholoģei Elzai Krastai bija iespēja piedalīties sarunā ar žurnālu Praktiskais Latvietis, lai runātu par vienu no aktuālākajām mūsdienu tēmām - prokrastināciju. Intervijā dalījos gan ar saviem personīgajiem novērojumiem, gan praktiskiem risinājumiem, kas palīdz ikvienam labāk pārvaldīt ikdienas slodzi, koncentrēties uz būtiskāko un sakārtot prātu tā, lai atlikšana vairs nekļūtu par šķērsli.

Mūsu saruna izvērtās par dziļāku aizkulišu skatījumu uz to, kā prokrastinācija rodas, kāpēc tā mūs tik bieži pārņem un pats svarīgākais, ko iespējams darīt, lai no tās atbrīvotos vai vismaz iemācītos to vadīt. Stāstīju arī par savām personīgajām metodēm, mazajiem ikdienas ieradumiem un domāšanas maiņu, kas man pašai palīdz būt efektīvākai, mierīgākai un radošākai.

Intervijā pieskārāmies arī šādiem jautājumiem:

• vai prokrastinācija vienmēr ir slinkums (spoileris: nē!),
  
• kā atšķirt veselīgu pauzi no bēgšanas no pienākumiem,
  
• kā emocionālā pašsajūta ietekmē spēju uzsākt darbus,
  
• kādi rituāli un sistēmas palīdz samazināt atlikšanu,
  
• ko varam darīt ikdienā, lai būtu saudzīgāki pret sevi.
  

Šī saruna bija vērtīgs atgādinājums, ka prokrastinācija nav tikai ieradums vai rakstura īpašība - tā bieži ir signāls par dziļākiem procesiem, kam ir vērts pievērst uzmanību.

Lasi rakstu zemāk:

PIRMĀ DAĻA 
OTRĀ DAĻA

EMOCIJU SAJŪTU APLIS

Emociju sajūtu aplis – kā ķermeniskās sajūtas palīdz atpazīt emocijas

Šis ir modificēts emociju aplis, kura ārējā malā ir attēlotas ķermeniskās sajūtas, kas bieži vien pavada konkrētas emocijas. Tas var būt īpaši noderīgi cilvēkiem, kuriem ir vieglāk pamanīt fiziskas sajūtas ķermenī, nevis uzreiz nosaukt piedzīvoto emociju.

Mūsu ķermenis bieži vien signalizē par emocijām vēl pirms mēs tās apzināti atpazīstam. Piemēram, trauksme var izpausties kā sasprindzinājums krūtīs vai paātrināta sirdsdarbība, savukārt dusmas var būt saistītas ar spriedzi muskuļos vai karstuma sajūtu ķermenī.

Ikdienā mēs bieži reaģējam ļoti automātiski uz notikumiem sev apkārt, nepievēršot uzmanību tam, kā mēs patiesībā jūtamies. Rezultātā emocijas var palikt nepamanītas vai grūtāk nosaucamas vārdos. Emociju sajūtu aplis var palīdzēt palēnināties, pievērst uzmanību ķermenim un kļūt apzinātākam par savu emocionālo pieredzi.

Šo apli var izmantot kā praktisku instrumentu pašrefleksijai - pievēršot uzmanību ķermeniskajām sajūtām, iespējams vieglāk noteikt arī emociju, kas konkrētajā brīdī tiek piedzīvota.

• EMOCIJU SAJŪTU APLIS COLOR (lejupielādē)
  
• EMOCIJU SAJŪTU APLIS B&W (lejupielādē)
  

Šī sajūtu apļa pirmā versija Atplaukt izpildījumā tika izveidota 2021. gadā, un to joprojām iespējams apskatīt mūsu profilā ŠEIT

EMOCIJU APLIS

Emociju aplis – kā labāk izprast savas emocijas

Amerikāņu psihologs Roberts Plutčiks (Robert Plutchik) izstrādāja emociju teoriju, kurā aprakstīja astoņas pamatemocijas, kas veido pamatu visām pārējām cilvēka emocijām: prieks, skumjas, dusmas, bailes, riebums, izbrīns, pieņemšana un gaidas. Balstoties uz šo teoriju, tika izveidots emociju aplis, kas palīdz labāk saprast emociju savstarpējās attiecības un to intensitāti.

Emociju aplis parāda, kā no pamatemocijām veidojas sekundārās un sarežģītākas emocijas. Tas palīdz ieraudzīt, ka emocijas nav tikai “labas” vai “sliktas” - tās ir dažādas un bieži vien savstarpēji saistītas.

Pētījumi liecina, ka cilvēks var piedzīvot pat desmitiem tūkstošu dažādu emocionālo stāvokļu. Ar tik plašu emociju spektru dažkārt var būt grūti saprast, ko tieši mēs jūtam un kāpēc.

Tieši tāpēc emociju aplis var būt ļoti noderīgs instruments. Tas palīdz:

• precīzāk nosaukt savas emocijas,
  
• labāk izprast savu iekšējo pieredzi,
  
• atpazīt emociju cēloņus,
  
• attīstīt emocionālo pašapziņu.
  

Varat izmantot emociju apli kā praktisku rīku ikdienā, lai brīžos, kad izjūtat spēcīgas emocijas, apstātos un pajautātu sev: Ko es šobrīd patiesībā jūtu?

Lai emociju apli būtu ērti izmantot, esam sagatavojuši drukājamas versijas A4 formātā, kuras var lejupielādēt un izmantot gan personīgai pašrefleksijai, gan darbā ar klientiem.

• EMOCIJU APLIS COLOR (lejupielādē)
  
• EMOCIJU APLIS B&W (lejupielādē)
  

SPĒJA PIEDOT UN PAŠNĀVĪBAS DOMAS

Nesen Atplaukt klīniskā psiholoģe Katrīna Keiša viesojās pie Kristīnes Rožkalnes, lai runātu par divām ļoti būtiskām, bet reizēm noklusētām tēmām - spēju piedot un pašnāvības domām. Šī saruna bija vienlaikus dziļa, cilvēciska un profesionāli izglītojoša, piedāvājot skatījumu, kas palīdz labāk saprast gan sevi, gan citus.

Piedošana ir tēma, kas bieži izklausās vienkārši vārdos, bet realitātē pieprasa iekšēju darbu. Katrīna skaidroja, kāpēc piedot sev reizēm ir pat grūtāk nekā piedot citiem, kāpēc mēs mēdzam sevi sodīt ilgāk, nekā tas būtu veselīgi, un kādi domāšanas modeļi var palīdzēt šo procesu atvieglot.

Otrā sarunas puse bija veltīta ļoti delikātam un svarīgam jautājumam - pašnāvības domām. Katrīna runāja par to, kā šādas domas rodas, kā tās parasti izpaužas un kā tās ietekmē cilvēka pašsajūtu. Tika pārrunāts arī tas, kā mēs kā līdzcilvēki varam pamanīt signālus, reaģēt atbalstoši un palīdzēt, nebaidoties no sarunas. 

Šī epizode noteikti ir vērtīga ikvienam, kurš meklē dziļāku izpratni par emocionālo labsajūtu, cilvēku sarežģītajām reakcijām un psiholoģiskajiem procesiem, kas bieži paliek neredzami.

KLAUSIES SPOTIFY

IZDEGŠANA DARBA VIETĀ

Podkāsta ietvaros klīniskā psiholoģe Elza Krasta viesojās RADIO TEV studijā, lai runātu par tēmu, kas skar arvien vairāk cilvēku - izdegšanu. Sarunā tika aplūkota gan izdegšana darba vietā, gan izdegšana ikdienā, un īpaši, kā tās abas bieži savstarpēji savijas.

Elza skaidroja, ka izdegšana nav vienkārši “nogurums”, ko var atpūtināt ar vienu brīvdienu vai nedēļas nogali. Tā ir ilgstoša, klusa spriedze, kas uzkrājas, kad cilvēks dzīvo augstā tempā, ar lielu atbildību, emocionālu slodzi vai pastāvīgu trauksmi. 

Raidījumā Elza arī dalījās ar praktiskiem rīkiem, kas palīdz laicīgi pamanīt pārslodzi un atbalstīt sevi pirms izdegšana kļūst smaga.

Elza uzsver, ka izdegšana nav vājuma pazīme - tā bieži piemeklē tieši tos, kuri ir atbildīgi, empātiski un pieraduši būt stipri citu acu priekšā. Saruna bija atklāta, atbalstoša un ļoti praktiska, piemērota gan tiem, kuri paši piedzīvo izdegšanas risku, gan tiem, kuri vēlas labāk saprast savus līdzcilvēkus.

KLAUSIES SPOTIFY